Skip to main content

Kopsavilkums

Pētījuma mērķis un metodes

Pēdējo gadu laikā darba tirgus ir strauji mainījies. Līdztekus kvantitatīvām izmaiņām arvien vairāk darba tirgu skar kvalitatīvas pārmaiņas. Ir daudz jomu, kur cilvēku roku darbu nomaina mašīnas. Arvien biežāk no darba devējiem parādās signāli, ka darbaspēka piedāvājums nemainās atbilstoši uzņēmēju vajadzībām. Atsevišķas profesijas kļūst arvien mazāk pieprasītas, bet citās trūkst kompetentu darbinieku. Viedokļi par šo jautājumu starp darba devējiem un izglītības iestādēm ir atšķirīgi. Lai sniegtu ieskatu par piedāvātās izglītības atbilstību darba devēju pieprasījumam, tika veikts pētījums „Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstība uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm”.

Pētījuma mērķis - identificēt Valmierā un Vidzemes reģionā piedāvātās izglītības atbilstību uzņēmēju pieprasījumam un nodarbinātības prognozēm.
Informācijas ieguvei ir izmantota:

1. Darba devēju anketēšana.
Darba devēju izlase ir veidota ar kombinēto divpakāpju tipoloģisko un nejaušo izlasi. 1. pakāpes izlase tiek veidota kā trīspakāpju stratificētā atlase pēc sekojošiem kritērijiem:

  • nozare, kurā darbojas uzņēmums
  • uzņēmuma lielums (mikro, mazie, vidējie, lielie)
  • teritoriālais pārklājums (novads)

Ģenerālā kopa ir visi Vidzemes reģiona 16393 ekonomiski aktīvie uzņēmumi. 1. pakāpes izlasi veido 579 uzņēmumi. Respondenti, kuri aizpildīja anketas veido 2. pakāpes nejaušo izlasi (pašizlasi). 2. pakāpes izlasē ir 147 respondenti, kuri nodarbina 9886 darbiniekus un pārstāv 18 nozares. Darba devēju anketa ietvēra vispārējas ziņas par uzņēmumu, uzņēmuma pašreizējās darbības raksturojumu un uzņēmuma iecerēm nākotnē saistībā ar darbaspēka piesaisti un nepieciešamajām darbaspēka kompetencēm.

2. Ekspertu metode (Delfi metode).
Pētījumā tika iesaistīti 37 Vidzemes reģiona darba devēji un Latvijas eksperti, to skaitā dažādu nozaru uzņēmēji, vietējo pašvaldību vadītāji un darbinieki, LR Saeimas deputāti, izglītības iestāžu vadītāji un pasniedzēji, inženierzinātņu un sociālo zinātņu pārstāvji- zinātnieki. Delfi metode notika divās kārtās. Ekspertiem, kas savā starpā nekomunicēja, tika uzdots prognozēt darba tirgus tendences vidējā termiņā, pēc kurām profesijām palielināsies pieprasījums un kuras profesijas zaudēs savu nozīmi. Pirmās kārtas atbildes tika apkopotas un rezultāti vēlreiz izsūtīti ekspertiem, piedāvājot izvēli piekrist vai nepiekrist minētajiem apgalvojumiem, vai arī piedāvāt citu scenāriju.

3. Hierariju analīzes metode, lai analizētu darba tirgū nepieciešamās kompetences.
4. Kvalitatīvās pētniecības metodes, analizējot attīstības plānošanas dokumentus, kā arī reģiona izglītības iestāžu īstenotās izglītības programmas.

Darba tirgus satura izmaiņas nākotnē
  1. Svarīgākie apstākļi, kas ietekmēs darba tirgus satura izmaiņas nākotnē ir:
    • Pasaule kļūst par globālu ekonomiku; lielvalstu cīņa par dominēšanu pasaulē.
    • Sociāli ekonomiskie procesi: migrācija, sabiedrības noslāņošanās, demogrāfija un sabiedrības novecošanās.
    • Pieprasījums pēc pārtikas pieaugums.
    • Politiskās vides saplūšana ar noziedzīgo pasauli. Datu drošības problēmu pieaugums.
    • Straujš tehnoloģiskais progress, t.sk. militārajās tehnoloģijās.
    • Emocionālās un fiziskās veselības pasliktināšanās.
  2. Radīsies ne tik daudz pavisam jaunu profesiju, bet kardināli pārveidosies esošo profesiju saturs un nepieciešamās prasmes.
  3.  Saistībā ar tehnoloģisko progresu, demogrāfisko situāciju valstī un citiem sociālekonomiskiem faktoriem izzudīs virkne profesiju vai samazināsies to loma.
  4. Tirgus ir visa pasaule. Latvijas speciālisti strādās gan Latvijā, gan ārvalstīs, atkarībā no pieprasījuma.
  5. Ekonomikā pastāv un pastāvēs lielie un vidējie uzņēmumi, bet nozīmīga daļa būs mazajiem uzņēmumiem un individuālajiem darba veicējiem, ko veicinās informācijas un tehnoloģiju pieejamība ikvienam.
  6. Attīstītāko valstu tirgos pieaugs pieprasījums pēc pielāgotiem produktiem pretstatā standarta produkcijai. Arī darba tirgū notiks pārmaiņas, kas saistītas ar vērtību maiņu sabiedrībā – pieaugs mikro, mazo uzņēmumu un pašnodarbināto īpatsvars, kas saistīts ar lielāku vēlmi pēc vertikālās, nevis horizontālās karjeras, elastīgākām darba formām.
  7. Saistībā ar attālinātā darba iespējām mainīsies daudzu profesiju darba saturs un forma, piemēram, juristu, arhitekti, grāmatvežu, žurnālisti un klientu apkalpotāji.
Darba tirgus organizatoriskās izmaiņas nākotnē
  1. Lielajos un vidējos uzņēmumos, ar laiku arī valsts pārvaldē, arvien vairāk darbs notiks projektu veidā, pieņemot darbiniekus uz noteiktu laiku vai noteikta uzdevuma izpildei, kas prasīs lielāku elastību darba organizācijā. Šajā situācijā ir jādomā, kā nodrošināt projekta darbinieku sociālo un darba tiesisko aizsardzību.
  2. Būs arī nozares, kur īsa termiņa darbība nederēs, piemēram, jaunu zāļu izstrādes process, kas ir konkrēts projekts konkrētā komandā var ilgt pat piecpadsmit gadu, kas ir daudz ilgāk, kā standarta darba cikls vienā uzņēmumā pašreizējā korporatīvajā vidē.
  3. Ne tikai IT tehnoloģiju, bet arī sabiedrībā notikušo vērtību maiņa radīs pārmaiņas darba dzīvē. Darba ņēmēja un darba devēja attiecības kļūs neatkarīgākas un tas prasīs lielāku atbildību no darba devēja un labākas personāla vadības prasmes.
  4. Valsts ar informatīvajiem un regulatīvajiem instrumentiem un daļēji arī ar savu ekonomisko politiku var ietekmēt darba tirgu.
  5. Valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā mainīsies hierarhiskā jeb orķestra struktūra uz baleta tipa struktūru, kurā katrs izpildītājs pārzina savu lomu un uzdevumus, bet tas ir atkarīgs arī no uzņēmuma lieluma un darbības veida.
  6. Valsts pārvaldē būs svarīgi iesaistīt sabiedrību kopīgai rīcībai, panākot tās uzticēšanos.
  7. Uzņēmējdarbība no vienas puses pieprasa sadarbību, bet no otras puses iesīkstējusī izpratne par konkurenci kavē sadarbību. Aktīvāka sadarbība starp uzņēmējiem noteikti notiks, jo racionālu apsvērumu dēļ uzņēmumi apvienosies un sadarbosies.
  8. Tie uzņēmēji, kas to pirmie sapratīs iegūs arī konkurētspējas priekšrocības. Līdz ar to būs nepieciešami cilvēki, kas veicina sadarbību gan starp uzņēmumiem, gan starp uzņēmumiem un pētniecības iestādēm. 
Darba tirgus ietekmes instrumenti
  1. Būtiska nozīme ir skolotāju attieksmei skolā un apstākļiem mācību iestādē, politiķu un sabiedrības līderu paustajam.
  2. Darba tirgu ietekmē indivīda attieksme pret darbu kā būtisku dzīves sastāvdaļu, vēloties gūt atzinību, pašapliecināšanos, sabiedrības/kolektīva atzinību un jēgpilnu darbu, kas saskan ar indivīda vērtībām.
  3. Izglītības iestādes bieži vien dēļ neelastīgās likumdošanas nespēj tikt līdzi uzņēmējdarbības tempiem un pieprasījumam. 
Vidzemes reģiona uzņēmējdarbības vides raskturojums

Par informācijas izmantošanu

  1. Nākotnes darba tirgus pieprasījums ir atkarīgs no darba devēja nākotnes plāniem un izmantotajām iespējām šo plānu realizācijā, kā arī spējas piesaistīt personālu un finanšu resursus. Ja uzņēmumi nolēmuši paplašināt savu darbību un/vai modernizēt savu darbību pašreizējās nozarēs, vairāk kā puse uzņēmumu informāciju par uzņēmējdarbības attīstības iespējām un papildus finansējuma piesaisti meklē neregulāri vai nekad.
  2. Mazie un mikrouzņēmumi pietiekami nenovērtē iespējas, ko sniedz informatīvie avoti attiecībā uz uzņēmējdarbības attīstību un papildus finansējuma piesaistīšanas iespējām.
  3. Lielie uzņēmumi ir visaktīvākie starp uzņēmumu grupām gan komunicējot ar pašvaldību, gan izmantojot nozaru asociāciju informatīvos materiālus, gan arī valsts pārvaldes informatīvos resursus.
  4. Valsts pārvaldes informatīvie resursi dominē starp informācijas ieguves avotiem visās uzņēmumu grupās, izņemot mazos uzņēmumus, no kuriem vairāk kā puse respondentu par informācijas ieguves avotu ir atzīmējusi ES informatīvos dokumentus.
  5. Kopumā aplūkojot visu uzņēmumu ieinteresētību reģionālās politikas attīstībā, mazāk kā puse visu uzņēmumu iepazīstas ar reģionālās politikas aktivitātēm regulāri. Tas nozīmē, ka nepietiekami tiek izmantotas finanšu piesaistes iespējas, ko sniedz ES finanšu instrumenti.
  6. Pašvaldības ir nozīmīgs informācijas avots par reģionālās attīstības aktualitātēm mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
  7. Gandrīz puse mikrouzņēmumu neregulāri apgūst informāciju gan par uzņēmējdarbības paplašināšanas iespējām, gan arī reģionālās politikas aktivitātēm.

Par personāla atlasi

  1. Aplūkojot uzņēmumus kopumā, vairāk nekā puse uzņēmumu personāla atlasi visbiežāk veic „pēc draugu un paziņu ieteikumiem”. Mazāk nekā puse uzņēmumu personāla atlasei izmanto „citu darbinieku ieteikumus”, bet nākamais populārākais personāla atlases veids ir „atklāts sludinājums (konkurss)”.
  2. Mazie un mikrouzņēmumi nepietiekami izmanto iespēju personāla atlasē izmantot atklātu sludinājumu (konkursu), darba sludinājumu tiešsaistē un NVO piedāvājumu, īpaši sezonas un atsevišķu darbu veikšanai.
  3. Uzņēmumiem ir jāpārskata sava personāla atlases politika un nevar paļauties uz uzņēmuma darbinieku un draugu un paziņu ieteikumiem, kas galvenokārt ietver apkaimes iedzīvotājus, bet ir jālūkojas pēc darbiniekiem arī citos reģionos. Atsevišķās profesijās to varētu atrisināt arī attālinātais darbs, piemēram, grāmatveži, juristi, auditori un citi pakalpojumu sniedzēji, kuru darbu ir iespējams veikt attālināti.

Kvalificēta darbaspēka trūkuma iemesli

  1. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas darba devēju ir izjutuši kvalificētu darbinieku trūkumu. Tam par iemeslu, galvenokārt, ir mazais iedzīvotāju skaits un blīvums Vidzemes reģiona novados, kas liek meklēt darbaspēku ārpus tuvējās apkārtnes.
  2. Visvairāk kvalificēta darbaspēka trūkumu ir izjutuši vidējie un lielie uzņēmumi, jo vidējiem un lielajiem uzņēmumiem ir nepieciešami labi sagatavoti speciālisti specifiskās darbības jomās un profesijās.
  3. Kvalificēta darbaspēka trūkuma galvenie iemesli ir: nepietiekams kvalificētu darbinieku skaits apkaimē; pretendenta/ darbinieka praktisku iemaņu trūkums profesijā; nepietiekama pretendentu/ darbinieku izglītība un pārāk augstas pretendenta/ darbinieka atalgojuma prasības.
  4. Gandrīz ceturtajai daļai darba devēju ar darbaspēka piesaisti nav problēmu. Šajā uzņēmumu grupā ir daudz ģimenes uzņēmumu un individuālo darbu veicēju, kur uzņēmuma darbinieki ir vienas ģimenes locekļi un bērni pārņem vecāku profesijas un darba iemaņas.

Sadarbības ar izglītības iestādēm

  1. Audzēkņu/studentu pieņemšana praksē ir izplatītākā no sadarbības formām darba devējiem ar izglītības iestādēm. Šīs sadarbības formas nākotnē vajadzētu paplašināt un balstīt uz savstarpēju uzticēšanos un patiesības paušanu, programmu izstrādes gaitā, kvalifikācijas darbu novērtēšanā, profesionālo kursu vadīšanā.
  2. Galvenais iemesls tam, ka darbinieki nav nozarei profesionāli sagatavoti, ir motivācijas trūkums strādāt.

Attīstības plāni

  1. Kopumā uzņēmumu attīstības plāni, galvenokārt, saistās ar modernizāciju pašreizējās nozarēs, zīmola nostiprināšanu un mārketinga pilnveidošanu, bet samazināt savu darbību plāno mazāk par 1% no uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka darba devējiem būs nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, kas prot strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un prasmīgi sava amata pratēji. 
Izglītības piedāvājums reģionā
  1. Kopā reģionā profesionālās izglītības iestādes piedāvā 83 profesionālās izglītības programmas gan pēc pamatizglītības, gan vidējās izglītības ieguves. Vairākas profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt vairākās vietās reģionā, piem., pavārs piecās vietās, bet tajā pašā laikā ir profesionālās kvalifikācijas, kuras piedāvā tikai viena izglītības iestāde, bet netiek nokomplektētas audzēkņu grupas, piem. restauratora asistents.
  2. Neieskaitot speciālās izglītības iestādes un NBS Instruktoru skolu, visvairāk audzēkņu mācās Priekuļos 733, Smiltenē 633 un Valmierā 521 (bez audzēkņu skaita filiālēs). Vismazāk audzēkņu ir A.Kalniņa mūzikas vidusskolā 46, bet apgūst dažādas specialitātes saistītas ar mūziku. Līdz ar to audzēkņu skaits vienā profesionālajā kvalifikācijā ir no 1-9. Valmieras mākslas vidusskolā ir 64 audzēkņi, kuri apgūst piecas dažādas profesionālās kvalifikācijas. Mākslu un mūzikas vidusskolu pieredzi par skaitliski mazo audzēkņu skaitu profesionālajās kvalifikācijās ieteicams papētīt, vai ir iespējams šajā pieredzē ko pārņemt citām profesionālās izglītības iestādēs, īpaši programmās, kurās piesakās neliels audzēkņu skaits, bet tās ir svarīgas darba tirgum nākotnē.
  3. Piecas speciālās izglītības iestādes Spārē, Dzelzavā, Sveķos, Palsmanē un Vaidavā piedāvā apgūt profesionālās kvalifikācijas- pamatā 2. līmeņa kvalifikācijas kā profesiju palīgus, piem., galdnieka palīgs. Kopumā šajās skolās mācās neliels audzēkņu skaits, kuriem ir veselības traucējumi. Ja šīs kvalifikācijas ieskaita kopējā reģiona piedāvājumā, tad ar pamatizglītības ieguvi tieši šo skolu piedāvātās programmas veido skaitliski lielāko piedāvājumu, jo skolu piedāvātās profesionālās programmas ir vienveidīgas.
  4. Profesionālās izglītības iestādes veica savu piedāvāto izglītības programmu atbilstības novērtējumu reģiona viedās attīstības prioritātēm (atbilst/daļēji atbilst). Apkopojot šo novērtējumu, var secināt, ka atšķiras vērtējums vienādām programmām dažādās izglītības iestādēs. Tas liecina par to, ka ir nepieciešams vienādajām programmām salīdzināt un izvērtēt izglītības programmu saturu, kā arī izcelt savās programmās atšķirīgo.
  5. Reģionā atrodas viena augstākās izglītības iestāde Vidzemes Augstskola Valmierā, valsts un privāto augstskolu filiāles piedāvā iegūt izglītību Valmierā, Cēsīs, Madonā, Smiltenē, Gulbenē un Alūksnē. Tikai Vidzemes Augstskolā un RTU Cēsu filiālē var apgūt inženiertehniskās studiju programmas.
Izmaiņas tautsaimniecības nozarēs
  1. Palielināsies privāto iestāžu un alternatīvas izglītības loma, kas radīs jauna tipa izglītības speciālistu pieprasījumu. Nozīmīgas izmaiņas skars izglītības nozari un ar to saistītās profesijas. Būs nepieciešama izglītības jomas jaunā maiņa, mūsdienīgi pedagogi. Pieaugs formālās un neformālās izglītības loma, būs nepieciešams pār- apmācīt jau esošos speciālistus.
  2. Vēl vairāk pieaugs mājražošanas un mājamatniecības nozīme.
  3. Attiecībā uz informācijas radīšanu un kontroli, nozīmīga loma būs cilvēkdrošībai, kam nav pamata prognozēt īpašu uzlabošanos tuvākajās desmitgadēs, tādēļ ir prognozējami lielāki informācijas ierobežojumi un kontrole kā līdz šim, kas var veicināt jaunas nozares rašanos (datu nozare).
  4. Intensīvais darba un dzīves ritms rada spriedzi cilvēku sabiedrībā, kas izraisa dažādas veselības problēmas, kas izsauc pieprasījumu pēc individualizētiem un specializētiem medicīnas pakalpojumiem, t.sk., pēc alternatīvās medicīnas metodēm.
  5. Pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem pieaugs ne tikai piesārņojuma dēļ, bet arī pieaugot iedzīvotāju dzīves ilgumam un medicīnas tehnoloģiju attīstības dēļ - cilvēki dzīvo ilgāk un tieši pēdējos mūža gados/desmitgadē nepieciešama sociālā aprūpe.
  6. Noplicinoties dabas resursiem pieaugs pieprasījums pēc konsultācijām saistībā ar atkritumu pārstrādi, resursu vairākkārtēju izmantošanu un resursu efektīgāku izmantošanu.
  7. Nozīmīga būs apstrādes rūpniecības nozare, jo mainās ražošanas process. Cilvēku darbs tiek aizstāts ar iekārtām, un pietrūkst cilvēku, kas iekārtas apkalpo, programmē, apkopj.
  8. Lauksaimniecības ražošanā arvien nozīmīgāku vietu ieņems veselīgas pārtikas un dzērienu ražošana, t.sk. pieaugs mājražošanas, vietējo beķereju nozīme, tādēļ būs nepieciešamas specifiskas zināšanas.
  9. Kvalifikācija īpaši nozīmīga būs augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu radīšanā, kas pieprasīs dažādu starpdisciplināru pieeju - gan par apstrādes tehnoloģisko pusi, gan klientu vajadzībām un tirgus tendencēm, lielāku elastību un adaptēšanos dažādu tirgu prasībām. Tas liecina, ka notiks dažādu profesiju simbioze.
  10. Būvniecības nozarē nākotnē būs vajadzīga pieredze un prasmes izmantot jaunus materiālus, darbarīkus un tehnoloģijas. Joprojām esošā problemātika ceļu kvalitātē radīs stabilu pieprasījumu pēc kvalificētiem ceļu būves speciālistiem.
  11. Uz atpūtu un ilgtspējīgu tūrismu vērsto profesiju pieprasījums ir stabils, palielinās publisko pasākumu ilgtspējīgas rīkošanas akcenti. Galveno apjomu reģionā rada Gaujas NP, kas arī nosaka nozīmīgākās pieprasītās profesijas ievirzes.
Izmaiņas profesijās
  1. Attīstīsies alternatīva tendence - cilvēki mērķtiecīgi izvairīsies no tehnoloģijām, atgriezīsies "pie dabas", veidos un izvēlēsies tādus darbus, kam ir maksimāli maza saskare ar aktīvu līdzdalību informācijas telpā.
  2. Palielināsies pieprasījums pēc tādiem speciālistiem, kas indivīdam palīdz proaktīvi darboties, lai veselības problēmas nerastos vispār, vai ar tām tiktu strādāts agrīnās stadijās - dažādu fizisko aktivitāšu treneri, kouči, psihologi un psihoterapeiti.
  3. Pieprasījums pēc mediķu profesijas pieaugs. Reģionā trūkst mediķu, jo speciālisti aizbrauc strādāt ārzemēs Latvijas zemā atalgojuma dēļ. Cilvēki kopumā kļūst arvien uzņēmīgāki pret slimībām, ko veicina cilvēku tendence tiekties uz pilsētām, kā arī neveselīgais dzīvesveids, pārtika ko lietojam, ikdienas mazkustība, stress, sabiedrības novecošanās.
  4. Patreizējā situācija ar bēgļiem pieprasīs arī tādas profesijas kā speciālistus bēgļu integrēšanai mūsu vidū, psihologus, papildus apmācītus drošības un sociālos darbiniekus.
  5. Būs nepieciešami cilvēki, kas veicina sadarbību uzņēmēju vidū un starp uzņēmējiem un pētniecības iestādēm, augstskolām, piemēram, biznesa psihologi, mediatori, klientu pieredzes radītāji, biznesa inženieri, vidutāji, darba spēka aģentūra jeb “galvu mednieki”.
  6. Mikrouzņēmēju un pašnodarbināto skaita pieaugums radīs pieprasījumu pēc aģentu un starpnieku pakalpojumiem.
  7. Palielināsies pieprasījums pēc profesijām nozarēs, kurās sarežģītāk vai neiespējami aizstāt cilvēka darbu ar tehnoloģijām. Pieaugs pieprasījums pēc profesijām, kur nepieciešams izmantot tehnoloģijas, bet kur nepieciešama cilvēka darba/intelekta klātbūtne.
  8. Pieaugs nepieciešamība pēc speciālistiem, kas strādās ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Būs nepieciešami speciālisti, kas mācīs cilvēkiem kā komunicēt, pašorganizēties, lai cilvēki nenonāktu depresijās un spētu sadzīvot ar apkārtējo vidi un tajā justies iederīgs, zināšanas un apmācības par to kā dzīvot "laimīgākam".

  9. Kopumā aptaujātajiem 147 darba devējiem būs nepieciešami 678 jauni darbinieki. Visvairāk nākamo 5-7 gadu laikā būs pieprasīti darbinieki Vecāko speciālistu un speciālistu profesiju grupās. No visiem nepieciešamajiem jaunajiem darbiniekiem 40% būs šajās divās profesiju grupās. Visvairāk būs nepieciešami Inženieri, Tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti, Programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji, Finanšu speciālisti un Elektrotehnoloģiju inženieri, Ārsti. Nozaru skatījumā visvairāk vecāko speciālistu būs nepieciešams rūpniecībā, Veselības un sociālās aprūpes nozarē, Valsts pārvaldē un aizsardzībā un Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībā.
  10. Nākamā pieprasītākā profesiju grupa būs Kvalificēti strādnieki, kuri būs 18% no visiem jaunajiem darbiniekiem. Šajā profesiju grupā visvairāk būs nepieciešami Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki, Kokapstrādes strādnieki, mēbeļu izgatavotāji un tiem radniecīgu profesiju pārstāvji, Apdares būvdarbu strādnieki un tiem radniecīgu profesiju strādnieki un Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki. Nozaru skatījumā visvairāk kvalificētu strādnieku un amatnieku būs nepieciešami Būvniecībā, Apstrādes rūpniecībā un Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
  11. Trešā pieprasītākā profesiju grupa ir Vadītāji, kuri būs 15% no visiem jaunajiem darbiniekiem. Visvairāk vadītāju profesiju grupā būs nepieciešami Tirdzniecības, tirgvedības un attīstības jomas vadītāji , Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji , Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji, Apstrādes un ieguves rūpniecības, būvniecības un loģistikas jomas vadītāji. Kopā šīs četras profesiju apakšgrupas sastāda 59% no visiem jaunajiem vadītājiem. Sadalījumā pa tautsaimniecības nozarēm visvairāk vadītāju būs nepieciešams Apstrādes rūpniecībā, Vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā; automobiļu un motociklu remonts un Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
  12. Pieprasīta profesiju grupa būs Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, kuri būs 11% no kopējā nepieciešamā darbinieku skaita. Šajā profesiju grupā visvairāk būs nepieciešami Transportlīdzekļu vadītāji, Smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji, Koksnes apstrādes un papīra ražošanas iekārtu operatori un Lauksaimniecības, zemes darbu, celšanas un citu kraušanas iekārtu operatori. Visvairāk Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri būs nepieciešami Apstrādes rūpniecībā un Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
  13. Pieprasīta profesiju grupa ir Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kur būs nepieciešami 7% no jaunajiem darbiniekiem. Visvairāk šajā profesiju grupā būs nepieciešami Pavāri, Veikalu pārdevēji un Namu pārziņi un saimniecības vadītāji. Tautsaimniecības nozaru skatījumā šīs grupas profesijas visvairāk būs pieprasītas nozarē Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts un Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.
  14. Pieprasīta profesiju grupa būs arī Vienkāršās profesijas, un tajā būs nepieciešami 4% no jaunajiem darbiniekiem. Visvairāk šajā grupā būs nepieciešami Rūpniecības un citi strādnieki, kā arī Māju, viesnīcu un biroju apkopēji un palīgi. Visvairāk viņi būs nodarbināti nozarēs Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība un Operācijas ar nekustamo īpašumu.
  15. Kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku grupa ir 7. pieprasītākā, un tajā būs nepieciešami 3% no jaunajiem darbiniekiem, bet kalpotāju grupā būs nepieciešami 2,5% no visiem jaunajiem darbiniekiem. Šajā profesiju grupā visvairāk būs nepieciešami Kultūraugu audzētāji un Mežkopji un tiem radniecīgu profesiju darbinieki. Šie darbinieki būs nodarbināti Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē un Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozarē.
  16. Kopumā kalpotāju grupā visvairāk nepieciešami būs Klientu informētāji. Visvairāk kalpotāju būs nepieciešami nozarē Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, kas ir saistīta ar klientu informēšanu.

  17. Kopumā visvairāk būs nepieciešami:
    • Inženieri
    • Būvnieki un tiem radniecīgu profesiju pārstāvji
    • Tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti
    • Kokapstrādes strādnieki
    • Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji
    • Tirdzniecības, tirgvedības un attīstības jomas vadītāji
    • Mašīnu mehāniķi un remontatslēdznieki
    • Apdares būvdarbu strādnieki
    • Rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji
    • Programmētāji un lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi
    • Finanšu vecākie speciālisti
    • Ārsti
Specifiskās kompetences darba ņēmējiem nākotnē
  1. Nākotnes darba tirgū būs pieaugoša nozīme personības kompetencēm paralēli augstām profesionālām kompetencēm. Pieprasītas būs personības kompetences un rakstura īpašības, ko pilnībā apstiprina vienādais ekspertu un darba devēju viedoklis.
  2. Četras svarīgākās kompetences pēc hierarhiju analīzes nākotnē darba tirgū būs: spēja saskatīt jaunas iespējas, angļu valoda, atvērtība pret mainīgo un spēja pielāgoties mainīgai videi.
  3. Īpaši nozīmīgas nākotnes tirgū būs prasmes pielietot apgūtās zināšanas, izmantot tehnoloģijas ikdienas darbā, kā arī pašam spēt apgūt jaunas prasmes un zināšanas, kuras izmantot savā profesijā.
  4. Valodu zināšanas ir augstu novērtētas nākotnes darba tirgū: angļu, krievu, spāņu, ķīniešu un vācu valoda. Šī pētījuma rezultāti atšķiras no Kurzemes reģionā 2013. gadā veiktas līdzīgas aptaujas par kompetencēm darba tirgū, kurā svešvalodu zināšanas tika novērtētas kā mazsvarīgas.
  5. Augsta prioritāte būs kompetencei profesionāli sadarboties ar dažādu paaudžu un kultūru cilvēkiem.
  6. Informācijas tehnoloģiju kompetence būs nepieciešama visās profesijās nevis tikai kā plaši pārstāvēta atsevišķa IT profesiju grupa. Tam par pamatu ir nemitīgā un ļoti straujā tehnoloģiju attīstība.
  7. Būs nepieciešami speciālisti ar padziļinātām zināšanām konkrētās tautsaimniecības nozarēs un apakšnozarēs, tai pat laikā būs svarīgi vienā darbiniekā apvienot dažādas prasmes- būt diplomātam, pārdevējam un nozares speciālistam. To ietekmēs arvien plašākas iespējas strādāt attālināti.
  8. Mazajiem uzņēmumiem un individuālā darba veicējiem būs nepieciešamas prasmes pārorientēties ātri no viena veicamā darba uz citu, strādāt komandā, internacionāli, ko ietekmēs īsi noteikta termiņa darbi un īstermiņa saimniecības darbiem.
  9. Lielajiem uzņēmumiem būs īpaši nepieciešams augstas kvalitātes darbaspēks ar specifiskām prasmēm tehnoloģijās un procesos.
  10. Profesijas bieži nemainīsies, bet mainīsies nepieciešamās kompetences. Darbiniekiem būs jāceļ konkurētspēja darba tirgū, rezultātā pieaugs formālas un neformālas mūžizglītības nozīme.
  11. Augsta darbu izpildes kvalitāte un izcila uz klientu vērsta attieksme būs nepieciešama pakalpojumu nozarē.
  12. Būs nepieciešams izkopts vadītāja talants, kā arī speciālisti ar teicamām vadītāja prasmēm un pieredzi, ideālā variantā ar starptautisku pieredzi. Mūsdienīgi izglītoti, efektīvi vadītāji, līderi. Pietrūkst darbinieku ar vadītāja prasmēm un spējām. Uzņēmēji - kas būs gatavi pieņemt un pārvarēt tās ekonomiskās grūtības, kas ir šobrīd - zema produktivitāte, cilvēkresursu trūkums, mazs apdzīvotības blīvums. Kas nebaidīsies darboties digitālajā uzņēmējdarbības vidē, tirgojot savu produkciju visā pasaulē.
Izglītības piedāvājuma atbilstība
  1. Izglītības politikā Latvijā tiek uzsvērta tehnisko un dabas zinātņu profesiju nozīme tautsaimniecības attīstībā, bet Inčonas deklarācija (UNESCO) par izglītību ilgtspējīgai attīstībai norāda, ka pieaugoša nozīme ir izglītības kvalitātei un personības kompetencēm, kuras apgūst izglītībā dažādos posmos.
  2. Pamatprasmes veido pamatu Prasmju piramīdā, kurām ir jābūt labi apgūtām un nostiprinātām, lai uz to bāzes var attīstīt un veidot profesionālās prasmes, kas tālāk ir svarīgas talantu izcilības izkopšanā. Atbilstoši izglītības līmeņiem prasmju pamatu veido pamatizglītība un ģimenes, bet profesionālās prasmes attīstīta profesionālajā izglītībā dažādās izpausmes formās kā skola, radošā darbnīca, māceklis u.c. Talantu izkopšana iet augstākajā izglītībā soli solī ar iepriekšējo izglītības līmeni.
  3. Reģionā profesionālās izglītības studiju pārklājums ir samērā labs, bet ir ierobežota studiju programmu izvēle, piem., friziera kvalifikāciju nevar apgūt nevienā no izglītības iestādēm. Kvalifikāciju noliktavas pārzinis var iegūt tikai privātās izglītības iestādēs/uzņēmumos. Tirdzniecības darbinieki netiek sagatavoti, kaut liels ir strādājošo īpatsvarā gan mazum, gan vairumtirdzniecībā.
  4. Vadītāju profesiju grupā ir atbilstošs augstākās izglītības piedāvājums, izņemot Būvniecības un loģistikas nozaru vadītājus un lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozares vadītājus. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāja profesiju, kura ir viena no pieprasītākajām vadītāja profesiju grupā, un specializēto pakalpojumu jomas profesiju var apgūt tikai Vidzemes Augstskolā.
  5. Vecāko speciālistu un speciālistu grupā ir nodrošināts augstākās izglītības nepieciešamais piedāvājums, izņemot profesijās inženieri un tehnoloģisko procesu kontroles speciālisti, kuras ir vispieprasītākās profesijas Vidzemes reģiona darba tirgū, bet tām nav izglītības piedāvājuma. Vecāko speciālistu un speciālistu grupā ir salīdzinoši mazs profesionālās izglītības piedāvājums, no reģionā pieprasītajām profesijām trūkst medicīnas darbinieku.
  6. Kalpotāju profesiju grupā pieprasītajām profesijām ir liels profesionālās un augstākās izglītības piedāvājums. Pētījuma rezultāti rāda, ka šīs grupas profesiju nozīme nākotnē samazināsies.
  7. Vislielākais profesionālās izglītības piedāvājums ir profesiju grupā Tirdzniecības un pakalpojumu darbinieki, izņemot tieši tirdzniecības darbiniekus.
  8. Kvalificētas lauksaimniecības un mežsaimniecības profesijas var apgūt tikai Ērgļos.
  9. Profesiju grupā Kvalificēti strādnieki un amatnieki ir labs profesionālās izglītības piedāvājums, izņemot valcētāja, skārdnieka, metāla konstrukciju montētāja, metāllējēja, metinātāja un krāsotāja profesijas, kuras nevar apgūt.
  10. Profesionālajā izglītībā nav piedāvājuma profesiju grupās iekārtu operatori un montieri, izņemot koksnes un papīra iekārtu ražošanas operatorus un lauksaimniecības, zems darbu un kraušanas darbu operatorus, kā arī tekstila iekārtu operatori, ko nodrošina Valmierā studiju programma tekstiliju ražošanas speciālisti. Kopumā šajā profesiju grupā ir vismazākais profesiju piedāvājums reģionā.
Nākotnē pieprasītākās nozares

Nākotnē pieprasītākās nozares (ekspertu viedoklis)

INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS PAKALPOJUMI

 

 

Tam par pamatu ir nemitīgā un ļoti straujā tehnoloģiju attīstība. IT klātbūtne tikai palielināsies, attiecīgi palielināsies pieprasījums pēc IT pakalpojumiem. Jo sarežģītāki un daudzveidīgāki kļūs dažādu elektronisku pakalpojumu piedāvājumi, jo būs nepieciešami vairāk darbinieku, kas šīs sistēmas izstrādā un apkalpo.

APSTRĀDES RŪPNIECĪBA

 

Cilvēku darbs tiek aizstāts ar iekārtām. Pietrūkst cilvēku, kas iekārtas apkalpo, programmē, apkopj utt. Kvalifikācija īpaši nozīmīga būs augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu radīšanā.

VESELĪBA UN SOCIĀLĀ APRŪPE

 

Medicīnas nozarē būs straujš kāpums un pieprasījums, sākot ar fizioterapijām un vispārējo medicīnu. Cilvēki kopumā kļūst arvien uzņēmīgāki pret slimībām, ko veicina cilvēku tendence tiekties uz pilsētām, kā arī neveselīgais dzīvesveids, pārtika ko lietojam, ikdienas mazkustība, stress, sabiedrības novecošanās.

BŪVNIECĪBA

 

Būvniecības profesijas, kur vajadzīga pieredze un prasmes izmantot materiālus, darbarīkus un tehnoloģijas. Joprojām esošā problemātika ceļu kvalitātē radīs stabilu pieprasījumu pēc kvalificētiem ceļu būves speciālistiem.

IZGLĪTĪBA

 

Būs nepieciešama izglītības jomas jaunā maiņa, mūsdienīgi pedagogi; profesijas prestižs jaunu cilvēku acīs pieaug. Būs nepieciešami speciālisti, kas mācīs cilvēkiem kā komunicēt, pašorganizēties, lai cilvēki nenonāktu depresijā un spētu sadzīvot ar apkārtējo vidi.

LAUKSAIMNIECĪBA UN MEŽSAIMNIECĪBA

 

Viss, kas saistīts ar ilgtspējīgu attīstību un lauksaimniecību globālās sasilšanas apstākļos. Lauksaimniecība joprojām būs ienesīga nodarbošanās, tiesa, ja vien zemnieki neieslīgs viensētnieka domāšanā un kooperēsies, tāpēc, ka uz pašreizējā industrijas fona tā ir vienīgā izdzīvošanas iespēja.

ELEKTROENERĢIJA, GĀZES APGĀDE, SILTUMAPGĀDE UN VENTILĀCIJA

 

Daudzas globālas prognozes liek ticēt, ka notiks apvērsums energoresursu jomā - saules paneļi, elektromobīļi u.c. Kādam tas viss būs jāievieš. Šī profesija būs radniecīga mehatroniķiem, reizēm svarīga būs arī vides faktoru pārzināšana.

IZMITINĀŠANA UN ĒDINĀŠANAS PAKALPOJUMU NOZARE

 

Pieaugs kvalitatīvas ēst gatavošanas, pasniegšanas nozīme, kvalificētu pavāru profesijas pieprasījums.

FINANŠU UN APDROŠINĀŠANAS NOZARE

 

Būs nepieciešami finanšu pārvaldīšanas speciālisti, auditori un grāmatveži, kuru pakalpojumus var sniegt attālināti, izmantojot IKT iespējas. Būs nepieciešami starptautiskā biznesa juristi, auditori un grāmatveži.

* Pilna teksta versija pieejama sadaļā „Pētījums”.